svaiga gaļa

mājās gaļu ēst (un gatavot) man sanāk reti.
vai nu tāpēc, ka gaļa man liekas dārga. vai nu tapēc, ka reti redzu patiešām labu un kārdinošu svaigas gaļas gabalu. vai nu kāda cita iemesla pēc. bet tātad, reti.
nesen tad nu bija tas retums, kad man nepārvarami sakārojās gaļu, un es pa lats čēesmit ieraudzīju necerēti glītus, svaigus un gaļīgus cūkas šķiņķa gabalus.

bet, tā kā mani šī gaļa pārsteidza nesagatavotu, tad nopriecājos, jo atkal varēju funktierēt, kā lai to forši pagatavo.
un raugi, sameklēju ēdamkaroti parasta sviesta (daugavas veikalā pirkta, jo tur, ņemiet vērā!!!- katra mēneša 10.datumā ir 10% atlaide, 20.datumā =20% atlaide un 30.datumā = 30%!!). lūk, tātad, sviests bija man kripata, bija gandrīz jau izēsta, bet vēl ne līdz galam, graudaino sinepju burciņa (tās ir tās supergardās sinepes ar balsamico un medu), bija ari sakaltuši daudzi rozmarīni, pipari, protams, ābolu balzametiķis, olīveļļa. bija arī pavisam drusku īpašā, mucā turētā un no waldburgas vestā medus etiķa. bet to es nolēmu vēl pietaupīt kaut kam īpašākam par paratas, droši vien pat ne vietējās, cūkas šķiņķa gabaliem. tā vietā izlēmu paņemt vienkārši medu un vēl druscīt ābolu etiķa.
tātad, bļodiņā sakūlu visu šo - krietnas 2 ēdamkarotes graudaino sinepju, ēdamkaroti sviesta, ēdamkaroti, nē, drusku vairāk, olīveļļas, kādas 3 ēdamkarotes ābolu balzāmetiķa, ēdamkaroti bieza un krēmīga medus, saberztu rozmarīnu, piparus. sanāca tāda biezi vījīga, kā laba pankūku mīkla, smēre; ar to tad bagātīgi un rūpīgi ieziedu savus , nu, tas ir, cūkas šķiņķus.
atstāju kādu pusstundu tos savā nodabā, sadraudzēties.
pēcāk nācu skatīt, kā smēre ar gaļu sadzīvo, un lai šo savienību pavisam nostiprinātu, liku apsmērētos gaļas gabalus uz sakarsētas pannas.
apcepu no abām pusēm, smukus, sulīgus, ilgi ta snebij, jo šķiņķīts jau tāds maigs.
tad turpat pannā, pie gaļas, pievienoju uz šķīvja palikušo smēri un pielēju mazliet ūdens. ļavu visam sust sinepju mērcē.
mērce, protams, reducējās, es pielēju vēl ūdeni. tā atkal reducējās, es pielēju vēl ūdeni.
tā atkal reducējās. es izņēmu gaļu ārā un ieliku mērcē ēdamkaroti daugavas skābā krējuma, uz atlaidēm pirktā.
un tad es uzliku uz šķīvja gaļu, un tad es pārlēju mērci, un tad es piegriezu blakus dzeltenos cēsu tomātiņus, no idilles pārnestos. un tad es gandrīz noģību.
cik garšīgs tas viss bija.
;)