bija taču te pirms nedēļas man kolēģu uzņemšana.
nekas liels, bet kopā sanākt, vīnu iedzert..
nu, un kaut kas arī jāuzkož, jo ar vienu (posļe pervoj ņe zakusivajut) jau nebija domāts, ka aprobežosimies.
lielas vakariņas negribējās rīkot. bet gribējās arī, lai kolēģi dabūtu ar ko izsalkumu remdēt.
tāpēc izlēmu, ka būs zupa, un pēc tam dažādi smēri uz maizītēm vai krekeriem, vai grauzdiņiem, vai tāpat ēdami.
zupa, kāds pārsteigums, šai sezonai un šim gadam tik neraksturīgā sēņu zupa.
marika atnesa dienu pirms tam ļoti daudz dažādu beku, es no tām, kabača, burkāna un kartupeļa pagatavoju sēņu krēmzupu.
vai tiešām gribat zināt, kā?
vai kāds maz uzticās šīm nekorektinekonkrētineprecīzinenomērītajām un uz bujduj taisītajām receptēm?..
jā kāds vēl tāds ir, tad lūdzu:
sēnes bija, nu cik>kāds litrs jau laikam noteikti. es gan neciešu glumekļus, tāpēc visām, pat maziņajām izņēmu apakšas. sagriezu, bet ne sasmalcināju, sagriezu ari sīpolu, vispirms uz pannas apcepu to, līdz tāds caurspīdīgs, un tad liku klāt sagrieztās bekas, apcepu tā labi, kamēr sāka māja smaržot pēc ceptām sēnēm. tad liku katliņā, pārleju ar kadu puslitru, 700 ml vistas buljona, vārīju, pieliku klāt sarīvetu kabaci, sagrieztu kartupeli un nomizotu burkānu, vārīju , vārīju, kamēr kartupelis ļoti mīksts. tad sablenderēju. bet nepārcentos ar to, lai paliek arī kāds sēņu gabaliņš kaut kā kripatiņa uz mēles sajūtams. es pieliku arī sāli neduadz, pēc garšas, kā aka. un kadus 100 ml saldā krējuma.
un tas arī viss.
vēl man bija iepriekš sasladētas gailenes, tās es atkausēju, apcepu, un iemetu zupā, lai tiek.
sātīga.
tāpēc smērus taisīju mazos trauciņos, jo principā, arī tie sātīgi.
īpaši kaltētei tomāti sablenderēti kop āar saulepuķu sēklām un saulespuķu eļļu. tad es taisīju smēru no indijas riekstiem, cietā siera, kalamansi etiķa, oliveļļas, anšoviem, kaperiem, dažām bazilika lapām.
tad vēl bija viens maigais - ar avokado, garnelēm un lauku oliņu, vārītu. tas bija sakapāts. un apmaisits ar lazdu riekstu eļļu un dažam pilēm kalamansi etiķa.
vēl ari no beku kātiņiem - tos gan es sakapāju gana smalki, sacepu, kop āar saspeistu ķiploka daiviņu, pieveinoju piparus un trifeļu eļļu.
lūk.
kolēģi vispār visu izēda tukšu. tad jau laikam bija normāls.
katram gadījumam uz galda nolikto maletti pat neaiztika..
;)
ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris
tomāts ēšanai domāts
dažreiz mani tiešām sajūsmina tas, kā es gatavoju.
čik čik, un ēdams.
tā bija arī ar tomātu mērci. tādu ātro.
vajadzēja kaut ko uz fiksu roku, nekā nebija, bija vienīgi vēls vakars un apmaiņas ceļā iegūtie vietējās ražas tomāti (es viņam olas un sauju gaileņu, viņš man tomātus).
noblanšēju dažus, izņēmu serdi, veselus liku pannā un sutināju, pēc brīža pabakstīju, tomāti paši sašķīda sev (un kā vēlāk izrādījās, ēšanai) patīkamos gabalos. klāt es pieliku tādu sauso garšaugu maisījumu, man tāds ir - provansas saucās, tur ir gan oregano, gan rozmarīns, gan timiāns, gan lavanda, gan fenhelis, gan anīss, gan vēl kaut kas. lai mazinātu baciļu ietekmi, liku tomātiem klāt arī ķiploku. (ja interesē, no kurienes tas, tad no vecpapa dārza)
un ļoti ātri, starp citu, mana mērce palika tumīgi bieza. šķidrā sula labi reducējās un veidojās ļoti tomātīga, svaiga un tāda kā flanelīga konsistence. smaržīgi burbuļoja un es iedomājos, ka gribās, lai tā ir arī nedaudz maiga un glāsmaina, tāpēc pieliku karotīti izmēģinājumam atliktā lietuviešu mascarpones siera.
no palodzes dabūju dažas izbalējusas bazilika lapas, (man tur aug viens tāds krūmiņš podā), ieplucināju tās mērcē un bja ļoti, ļoti garšīgi. ar lētajiem rimi penne makaroniem.
oi, ku labs mājas fāstfūds bija, oi..
;)
čik čik, un ēdams.
tā bija arī ar tomātu mērci. tādu ātro.
vajadzēja kaut ko uz fiksu roku, nekā nebija, bija vienīgi vēls vakars un apmaiņas ceļā iegūtie vietējās ražas tomāti (es viņam olas un sauju gaileņu, viņš man tomātus).
noblanšēju dažus, izņēmu serdi, veselus liku pannā un sutināju, pēc brīža pabakstīju, tomāti paši sašķīda sev (un kā vēlāk izrādījās, ēšanai) patīkamos gabalos. klāt es pieliku tādu sauso garšaugu maisījumu, man tāds ir - provansas saucās, tur ir gan oregano, gan rozmarīns, gan timiāns, gan lavanda, gan fenhelis, gan anīss, gan vēl kaut kas. lai mazinātu baciļu ietekmi, liku tomātiem klāt arī ķiploku. (ja interesē, no kurienes tas, tad no vecpapa dārza)
un ļoti ātri, starp citu, mana mērce palika tumīgi bieza. šķidrā sula labi reducējās un veidojās ļoti tomātīga, svaiga un tāda kā flanelīga konsistence. smaržīgi burbuļoja un es iedomājos, ka gribās, lai tā ir arī nedaudz maiga un glāsmaina, tāpēc pieliku karotīti izmēģinājumam atliktā lietuviešu mascarpones siera.
no palodzes dabūju dažas izbalējusas bazilika lapas, (man tur aug viens tāds krūmiņš podā), ieplucināju tās mērcē un bja ļoti, ļoti garšīgi. ar lētajiem rimi penne makaroniem.
oi, ku labs mājas fāstfūds bija, oi..
;)
otrdiena, 2010. gada 14. septembris
..bet rozīnes gan man negaršo
ooo, pie kāda garduma es šodien tiku!
pie pašmāju, korektāk, pie draugu vecāku māju, vīnogām!
maziņas, tumšiņas, apaļiņas un dikti, dikti saldas.
atceros, maza būdama kaut ko tādu tiku ēdusi. laukos, kaut kam, kaut kur, kaut kādai radu tantei vai onkulim bija liela māja un liels, ļoti labi iekopts dāŗzs un pagalms, un siltumnīca, un tad viņi visam citam pa vidu nodarbojās arī ar dažu vīnogulāju lološanu. tie laikam bija tādi attālāki radi. mēs ar tuvajiem radiem - tēva brāļa ģimeni pie viņiem bijām ciemos, un skaidrītstante, man liekas, dabūja tā kā dāvānā vīnogulāju stādiņu. un tad kādus gadus pie lonu jaunās mājas auga vīnogas, bet tās vienmēr bija skābas.
un tad man kopš tā laika likās, ka, ja arī latvijā var izaudzēt vīnogas, tad vairāk tās ir tikai kā dekoratīvs elements māju sienām, taču nekādā ziņā nekas ēdams, kur nu vēl baudāms.
kādi bērnišķīgi maldi..;)
šodien es redzu un jūtu, ka gardas, saldas un sulīgas vīnogas var būt arī kaimiņu pagalmā..
;)
pie pašmāju, korektāk, pie draugu vecāku māju, vīnogām!
maziņas, tumšiņas, apaļiņas un dikti, dikti saldas.
atceros, maza būdama kaut ko tādu tiku ēdusi. laukos, kaut kam, kaut kur, kaut kādai radu tantei vai onkulim bija liela māja un liels, ļoti labi iekopts dāŗzs un pagalms, un siltumnīca, un tad viņi visam citam pa vidu nodarbojās arī ar dažu vīnogulāju lološanu. tie laikam bija tādi attālāki radi. mēs ar tuvajiem radiem - tēva brāļa ģimeni pie viņiem bijām ciemos, un skaidrītstante, man liekas, dabūja tā kā dāvānā vīnogulāju stādiņu. un tad kādus gadus pie lonu jaunās mājas auga vīnogas, bet tās vienmēr bija skābas.
un tad man kopš tā laika likās, ka, ja arī latvijā var izaudzēt vīnogas, tad vairāk tās ir tikai kā dekoratīvs elements māju sienām, taču nekādā ziņā nekas ēdams, kur nu vēl baudāms.
kādi bērnišķīgi maldi..;)
šodien es redzu un jūtu, ka gardas, saldas un sulīgas vīnogas var būt arī kaimiņu pagalmā..
;)
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
katram laikam pēc nopelniem
kamēr vieni marinē vilnišus, otri lasa dzērvenes un brūklenes, trešie taisa garneles, ceturtie sēž kafejnīcās, piektie gatavo tiramisu, bet sestie ēd visādu veidu tartarus, es brīvdienās mieloju sevi ar pašiem parastākajiem ēdieniem.
vienu dienu man bija tikai varīti kartupeļi, ar mizu parasti vāru, arī šoreiz. karstus nomizoju, saspaidīju ar dakšu un samaisīju ar labu devu lazdu riekstu eļļas. baigi labi.
vēlāk tajā pašā dienā izcepu kabaču pankūkas.
nākamajā dienā es gatavoju lēcu-rīsu-burkānu-kabaču viru ar sinepju sēklām un kariju.
viss.
man garšoja. šodien arī bija ko līdzi paņemt.
brīvdienās nav jāēd, galu galā.
vispār nav jāēd.
;)
vienu dienu man bija tikai varīti kartupeļi, ar mizu parasti vāru, arī šoreiz. karstus nomizoju, saspaidīju ar dakšu un samaisīju ar labu devu lazdu riekstu eļļas. baigi labi.
vēlāk tajā pašā dienā izcepu kabaču pankūkas.
nākamajā dienā es gatavoju lēcu-rīsu-burkānu-kabaču viru ar sinepju sēklām un kariju.
viss.
man garšoja. šodien arī bija ko līdzi paņemt.
brīvdienās nav jāēd, galu galā.
vispār nav jāēd.
;)
pirmdiena, 2010. gada 6. septembris
hokejā bija negaršīgi grauzdiņi
toties pats hokejs bija labs!
par laimi visas čipšu pakas maksāja latu gabalā, un puišeļi bija tik prātīgi, ka paši teica "ārprāts, latu!! nēēē, tādus mēs negribam!"
nekas cits neatlika, kā paņemt grauzdiņus, jo tos deva komlpektā ar alu pa lētāku naudu.
bet alus jau ar nekāds, pļumpējams un tikai tik daudz par sevi manīt liekošs, ka uz tualeti dzen..
;)
kaut kā tas kārumu piedāvājums arēnā rīga pašvaks. tiešām pašvaks.
bet mums bija līdzi katarm pa ābolam!
;)
par laimi visas čipšu pakas maksāja latu gabalā, un puišeļi bija tik prātīgi, ka paši teica "ārprāts, latu!! nēēē, tādus mēs negribam!"
nekas cits neatlika, kā paņemt grauzdiņus, jo tos deva komlpektā ar alu pa lētāku naudu.
bet alus jau ar nekāds, pļumpējams un tikai tik daudz par sevi manīt liekošs, ka uz tualeti dzen..
;)
kaut kā tas kārumu piedāvājums arēnā rīga pašvaks. tiešām pašvaks.
bet mums bija līdzi katarm pa ābolam!
;)
sestdiena, 2010. gada 4. septembris
zupā
tad, kad viņi ēda todien lēcu-kabaču-kokospiena-karija zupu, katrs no viņiem tajā vakarā vai nākamajā rītā, vai trīs dienas pēc tam uzprasīja: "nu, tu man iedosi to recepti, labi?" vai "ā, man noteikti jāpieraksta, kā šito vāra!" vai "pastāsti, kāda ir recepte" vai vēl kaut kā tamlīdzīgi.
bet man ne sevišķi patīk stāstīt, kā ko gatavo.
ne jau tāpēc, ka kāds noslēpums, vai ka es skopa un nenovīdīga.
iemesls ir viens - kad darbojos virtuvē, visbiežāk un lielā mērā daru to impulsīvi, spontāni un intuitīvi.
man ir grūtības kādam izstātsīt "tipa" recepti, vispār, godīgi sakot, pat neduadz kauns, jo tas pieprasa precīzas mērvienības, skaitus, minūtes, lielumus, kartsumus, grādus, traukus, biezumus, formas, tilpumus un tamlīdzīgus virtuves terminus..
mēģinot kādam izstāstīt recepti, es svīstu vairāk, nekā pie cepešplīts stāvot..
paratsi uz "kā tu šito taisīji", es atbildu "ai, nu šitas ir šausmīgi vienkārši, liek lēcas katliņā un vāra, un tad pieliek kabaci, var likt arī burkānu, es citreiz lieku, rīvētu, dažreiz kabača man vispār nav, tad tikai ar burkānu. nu un vāra to tik ilgi, kamēr tas savārās tādā viendabīgā masā. un.."
un parasti pēc pirmajiem pieciem vārdiem sāk skanēt jautājumi "a cik daudz lēcas? un ūdeni? a kabačus kā? cik duadz? cik lielus, a var ņemt arī cukini? a kā to kariju.."
un tad es saspringstu kā tāds springrolls un mēģinu vizualizēt atmiņā tieši kā un tieši ar cik es darīju..
bet jātrenējās. jātrenējās.
lūk,piemēram:
28. AUGUSTA LĒCU KABAČU ZUPA AR KARIJU UN KOKOSRIEKSTU PIENU
8 porcijām jums vajadzēs:
700 g spilgti oranžo turcijas lēcu (var izmantot arī dzeltenās indijas lēcas, vai škeltos zirņus arī var izmantot);
2 vidēja lieluma kabačus;
1 litru koksriekstu piena;
2 ēdamkarotes maigās karija pastas (no burciņas. var nopirkt stokmanā vai arī citur);
1 ar pusi ēdamkarotes karija pulvera;
ūdeni.(hmm. nu es nezinu, kādu litru, vai?..) ;
sāli, pāris šķipsnas;
1 ēdamkaroti kalamansi etiķa.
/variācijās par šo zupu ir pieļaujama rīvēta burkāna izmantošana, svaiga, blanšēta tomāta pievienošana, daži, nesauksim, tos vārdā, tamlīdzīgām zupām liek klāt arī tomātu pastu../
tātad, jūs paņemat lēcas, ieberat katliņā, noskalojat reizes trīs ar aukstu ūdeni. tad pārlejat lēcām ūdeni, vairāk nekā tikai, lai nosedz, un liekat katliņu uz uguns. tikmēr nomizojat kabačus, izgrebjat tiem sēklas, sagriežat tos mazos gabaliņos (var arī sarīvēt uz rupjās rīves), kā kabači sagriezti vai sarīveti, pievieno tos lēcām (tas pats, ja burkānus izmanto) un turpina visu vārīt. vāra apmēram pusstundu, nu man tā liekas, ka pusstundu, bet to jau var redzēt, lēcām jākļūst ne vien mīsktām, bet jāveido viendabīga konsistence. nu ir laiks garšvielām, izņemot etiķi (un tomātiem, ja gribat). pieberat, pagaršojat, ja gribās/vajag, pieberat vēl. tad pielejat kokosriekstu pienu. pavārat nedaudz, nu, minūtes varbūt 3, pagaršojat, un iespējams, ka vajag vēl kādu garšvielu. pievienojat. nu ir arī īstais laiks kalamansi etiķim. ar kokosriekstu pienu tas sader kā gāze ar plīti. etiķis jauki balansē kokosriekstu piena pilnīgo garšas bāzi. taču pārspīlēt nevajag, zupai nav jābūt skābai. vien nedadz niansēti iekšējās garšas atblāzmā jāsajūt viegli spirgts skābumiņš. tādēļ kalamansi etiķi pieveinojiet pa druskai,maisot un garšojot, līdz sasniegta katram zupas vārītājam pašam vēlamā harmonija.
vēl ļauj uzmest tā saukto burbuli un
lūk, zupā, kā saka vācieši!
;)
bet man ne sevišķi patīk stāstīt, kā ko gatavo.
ne jau tāpēc, ka kāds noslēpums, vai ka es skopa un nenovīdīga.
iemesls ir viens - kad darbojos virtuvē, visbiežāk un lielā mērā daru to impulsīvi, spontāni un intuitīvi.
man ir grūtības kādam izstātsīt "tipa" recepti, vispār, godīgi sakot, pat neduadz kauns, jo tas pieprasa precīzas mērvienības, skaitus, minūtes, lielumus, kartsumus, grādus, traukus, biezumus, formas, tilpumus un tamlīdzīgus virtuves terminus..
mēģinot kādam izstāstīt recepti, es svīstu vairāk, nekā pie cepešplīts stāvot..
paratsi uz "kā tu šito taisīji", es atbildu "ai, nu šitas ir šausmīgi vienkārši, liek lēcas katliņā un vāra, un tad pieliek kabaci, var likt arī burkānu, es citreiz lieku, rīvētu, dažreiz kabača man vispār nav, tad tikai ar burkānu. nu un vāra to tik ilgi, kamēr tas savārās tādā viendabīgā masā. un.."
un parasti pēc pirmajiem pieciem vārdiem sāk skanēt jautājumi "a cik daudz lēcas? un ūdeni? a kabačus kā? cik duadz? cik lielus, a var ņemt arī cukini? a kā to kariju.."
un tad es saspringstu kā tāds springrolls un mēģinu vizualizēt atmiņā tieši kā un tieši ar cik es darīju..
bet jātrenējās. jātrenējās.
lūk,piemēram:
28. AUGUSTA LĒCU KABAČU ZUPA AR KARIJU UN KOKOSRIEKSTU PIENU
8 porcijām jums vajadzēs:
700 g spilgti oranžo turcijas lēcu (var izmantot arī dzeltenās indijas lēcas, vai škeltos zirņus arī var izmantot);
2 vidēja lieluma kabačus;
1 litru koksriekstu piena;
2 ēdamkarotes maigās karija pastas (no burciņas. var nopirkt stokmanā vai arī citur);
1 ar pusi ēdamkarotes karija pulvera;
ūdeni.(hmm. nu es nezinu, kādu litru, vai?..) ;
sāli, pāris šķipsnas;
1 ēdamkaroti kalamansi etiķa.
/variācijās par šo zupu ir pieļaujama rīvēta burkāna izmantošana, svaiga, blanšēta tomāta pievienošana, daži, nesauksim, tos vārdā, tamlīdzīgām zupām liek klāt arī tomātu pastu../
tātad, jūs paņemat lēcas, ieberat katliņā, noskalojat reizes trīs ar aukstu ūdeni. tad pārlejat lēcām ūdeni, vairāk nekā tikai, lai nosedz, un liekat katliņu uz uguns. tikmēr nomizojat kabačus, izgrebjat tiem sēklas, sagriežat tos mazos gabaliņos (var arī sarīvēt uz rupjās rīves), kā kabači sagriezti vai sarīveti, pievieno tos lēcām (tas pats, ja burkānus izmanto) un turpina visu vārīt. vāra apmēram pusstundu, nu man tā liekas, ka pusstundu, bet to jau var redzēt, lēcām jākļūst ne vien mīsktām, bet jāveido viendabīga konsistence. nu ir laiks garšvielām, izņemot etiķi (un tomātiem, ja gribat). pieberat, pagaršojat, ja gribās/vajag, pieberat vēl. tad pielejat kokosriekstu pienu. pavārat nedaudz, nu, minūtes varbūt 3, pagaršojat, un iespējams, ka vajag vēl kādu garšvielu. pievienojat. nu ir arī īstais laiks kalamansi etiķim. ar kokosriekstu pienu tas sader kā gāze ar plīti. etiķis jauki balansē kokosriekstu piena pilnīgo garšas bāzi. taču pārspīlēt nevajag, zupai nav jābūt skābai. vien nedadz niansēti iekšējās garšas atblāzmā jāsajūt viegli spirgts skābumiņš. tādēļ kalamansi etiķi pieveinojiet pa druskai,maisot un garšojot, līdz sasniegta katram zupas vārītājam pašam vēlamā harmonija.
vēl ļauj uzmest tā saukto burbuli un
lūk, zupā, kā saka vācieši!
;)
tas ir kaut kāds mērfija likums vai kas?
tas ir kā likts - tajās reizēs, kad apzinīgi pacenšos un no rīta kaut ko sapakoju un pat pagatavoju līdzi ņemšanai, tā pa dienu klāt ir vecāki un atnes arī kaut ko ēdamu.
tā šodien, es paņēmu pat nevis kaut ko, bet prātīgi izplānoju 3 ēdienreizēm, gan tomātus paņēmu, gan mozarellu, pat rīsus no rīta izvārīju, un āboli man daži ir un banāns..
te, kur gadījušies, kur ne, vecāki izlien ap stūri un smaidīdami atnes lielu somu ar 2 burkām. vienu lielu, otru mazu.
lielajā - solītie 3 litri meda, mazajā - negaidītais puslitrs baraviku zupas..
forši jau ir.
tagad izlemt atliek, ko ēst, ko nest mājās atpakaļ. jo vairāk tāpēc, ka iepirkušies pārtiku savām vajadzībām, viņi no rimija atnes man vēl garneļu salātus..
ek, vecāki, ek, barotāji.
:)
bet tad, kad nekā ēdama līdzi nav, neviens man neko nenes un nedod. gandrīz nekad. nu, kā lai to nosauc? a? ..
;)
tā šodien, es paņēmu pat nevis kaut ko, bet prātīgi izplānoju 3 ēdienreizēm, gan tomātus paņēmu, gan mozarellu, pat rīsus no rīta izvārīju, un āboli man daži ir un banāns..
te, kur gadījušies, kur ne, vecāki izlien ap stūri un smaidīdami atnes lielu somu ar 2 burkām. vienu lielu, otru mazu.
lielajā - solītie 3 litri meda, mazajā - negaidītais puslitrs baraviku zupas..
forši jau ir.
tagad izlemt atliek, ko ēst, ko nest mājās atpakaļ. jo vairāk tāpēc, ka iepirkušies pārtiku savām vajadzībām, viņi no rimija atnes man vēl garneļu salātus..
ek, vecāki, ek, barotāji.
:)
bet tad, kad nekā ēdama līdzi nav, neviens man neko nenes un nedod. gandrīz nekad. nu, kā lai to nosauc? a? ..
;)
es nezinu, kā lai nosauc šo ierakstu.te ir gan par zupu, gan regīnas dārzeņeim, gan desām, gan māsu.. ;)
sākumā es domāju, uztaisīšu biešu pupiņu salātus ar olīveļļu un medus etiķi.
bet tā lija un tāds romantisks drēgnums radio simtuviens pavadībā valdīja manā miteklī, ka skaidrs bija arī viens - jāvāra silta, sātīga, maiga un bieza zupa.
bietes, tātad jau bija novārītas. un konservēto pupiņu bundža jau bija attaisīta.
viss sastājās savās vietās pats no sevis.
divas tādas kā mazas, nē, nu drīzāk tādas kā vidējas (manas dūrītes lieluma) vārītas bietes sarīvēju. (bietes, starp citu, protams, ekošmeko no regīnas dārza, kur nekā cita, izņemot kūtsmēslus un čaklās ravētājrokas, klāt nāv bijis).
liku katliņā, pielēju ūdeni. uz uguns to visu. fiksi nomizoju 4 kartupeļus, sagriezu zupas tipa (neregulāras formas) kubiņos. pieliku klāt bietēm ar ūdeni. sarīvēju vienu svaigu (atkal jau no brīnišķīgā regīnas mazdārziņa) kabaci, tiešām nelielu un bez iekšām. arī liku katlā klāt visam citam. tad noskaloju pupiņas no bundžas un arī liku klāt.
vēl man bija iegadījusies mājās medniekdesiņa. tas notika tā - bijām pie māsas pirmo septembri atzīmēt. bet pirms tam pie mammas biju ļoti gardu skābu kāpostu zupu paēdusi. māsa jau ar' īstenā mājsaimnieciskumā kā kārtīga skolotāja bija pagatavojusi jaukas mājas tipa vakariņas - kartupeļu biezputru no pašas dārzā audzētiem kartupeļiem, tomātu gurķu salātus un apceptas medniekdesiņas. tā kā es biju labi paēdusi vecāku mājas, tad pie māsas knapi knapi nomocīju vienu desiņu (jo sen tads nekas nebija ēsts, dažreiz jau kārojas.. ;)) un tad māsa piedāvāja vēl. es teicu, nē, nē, paldies, es vairs nevaru. viņa tā kā drusku teatrāli uzmeta lūpu un teica, ak tad tā, negaršo, ja, pie manis jau neēd, ja. un tad, jokojot es teicu, ja viņai tā ir paredzēts, ka katram jāapēd vairāk par vienu desiņu, viņa man labprāt var iedot līdzi uz mājam, bet tagad es ne pa kam iekšā nevaru to gardumu dabūt.. ;)
un viņa, kā jau nopietna būtne un kārtīga mājasmāte man promejot iedeva ar. kuļķeni ar veselām 4 desiņām.. ;)
nu, kā jums patīk?..
bet tātad, pie zupas atpakaļ, būs jau savārījsuies gana laba. vēl tikai iegriezu mazas, mazas medniekdesiņas ripas. turpināju vārīt, kamēr tāda bieza un tumīga, un uz beigu galu pieliku 2 oranžos tomātus, kurus jau bija pēdējais brīdis izlietot uzturā. bez mizas un sagrieztus.
sāli, protams, bet nedaudz. un ļoti, ļoti dažus pilienus upeņu etiķa.
ņam ņam.
;)
bet tā lija un tāds romantisks drēgnums radio simtuviens pavadībā valdīja manā miteklī, ka skaidrs bija arī viens - jāvāra silta, sātīga, maiga un bieza zupa.
bietes, tātad jau bija novārītas. un konservēto pupiņu bundža jau bija attaisīta.
viss sastājās savās vietās pats no sevis.
divas tādas kā mazas, nē, nu drīzāk tādas kā vidējas (manas dūrītes lieluma) vārītas bietes sarīvēju. (bietes, starp citu, protams, ekošmeko no regīnas dārza, kur nekā cita, izņemot kūtsmēslus un čaklās ravētājrokas, klāt nāv bijis).
liku katliņā, pielēju ūdeni. uz uguns to visu. fiksi nomizoju 4 kartupeļus, sagriezu zupas tipa (neregulāras formas) kubiņos. pieliku klāt bietēm ar ūdeni. sarīvēju vienu svaigu (atkal jau no brīnišķīgā regīnas mazdārziņa) kabaci, tiešām nelielu un bez iekšām. arī liku katlā klāt visam citam. tad noskaloju pupiņas no bundžas un arī liku klāt.
vēl man bija iegadījusies mājās medniekdesiņa. tas notika tā - bijām pie māsas pirmo septembri atzīmēt. bet pirms tam pie mammas biju ļoti gardu skābu kāpostu zupu paēdusi. māsa jau ar' īstenā mājsaimnieciskumā kā kārtīga skolotāja bija pagatavojusi jaukas mājas tipa vakariņas - kartupeļu biezputru no pašas dārzā audzētiem kartupeļiem, tomātu gurķu salātus un apceptas medniekdesiņas. tā kā es biju labi paēdusi vecāku mājas, tad pie māsas knapi knapi nomocīju vienu desiņu (jo sen tads nekas nebija ēsts, dažreiz jau kārojas.. ;)) un tad māsa piedāvāja vēl. es teicu, nē, nē, paldies, es vairs nevaru. viņa tā kā drusku teatrāli uzmeta lūpu un teica, ak tad tā, negaršo, ja, pie manis jau neēd, ja. un tad, jokojot es teicu, ja viņai tā ir paredzēts, ka katram jāapēd vairāk par vienu desiņu, viņa man labprāt var iedot līdzi uz mājam, bet tagad es ne pa kam iekšā nevaru to gardumu dabūt.. ;)
un viņa, kā jau nopietna būtne un kārtīga mājasmāte man promejot iedeva ar. kuļķeni ar veselām 4 desiņām.. ;)
nu, kā jums patīk?..
bet tātad, pie zupas atpakaļ, būs jau savārījsuies gana laba. vēl tikai iegriezu mazas, mazas medniekdesiņas ripas. turpināju vārīt, kamēr tāda bieza un tumīga, un uz beigu galu pieliku 2 oranžos tomātus, kurus jau bija pēdējais brīdis izlietot uzturā. bez mizas un sagrieztus.
sāli, protams, bet nedaudz. un ļoti, ļoti dažus pilienus upeņu etiķa.
ņam ņam.
;)
trešdiena, 2010. gada 1. septembris
vajadzētu. bet vai vajag..
man vajadzētu te ierakstīt, ka svētdien biju ciemos un tur mēs cepām pankūkas, bet mums pietrūka milti, un pirmdien es biju sēnēs un pēc tam vārījām zivju zupu, ļoti, ļoti gardu, pabarojām agneses radus, kaimiņus un madaras draugus, un ka pēc tam es mājās līdz naktij tīrīju sēnes savā viesistabā pie brīnišķigā lielā masīvā apaļā galda, skanēja ļoti skaista mūzika pa radio simtuviens un caur logu tieši uz mani blenza milzīgs izbrīnijies un dikti spīdīgs mēness, un labi ka no pastkastītes es izņēmu to atbaidoši jocīgo avīzi ar slimīgajiem tēliem un dīvainajiem saukļiem, un sarkano rimbuli, bija vismaz uz kā sēņu ķidas tīrīt.
un vajadzētu arī uzrakstīt, ka es biju salasījusi 11 mīlīgas mazas beciņas un tās visas es aizsūtīju vecamtēvam, viņam jau tagad pašam mežs pa tālu.. (rekā, dots devējam atdodās, jo pretī akal saņēmu ķirbi un kabaci, un mini patisonus, un olas).
un vajadzētu arī varbūt uzrakstīt, ka svinību maltīte izdevās gana laba, tikai nebija vis jēra kotletītes sezama sēklās, bet bija jēra kotletītes ar smalcinātu kinzu un drupinātām saulespuķu sēklām, jo visi sezama krājumi man taču bija kožu iznīcināti.
vēl jau noteikti vajadzētu uzrakstīt, ka manu lēcu-kabaču zupu kokosriekstu pienā un karijā ēda rinalds - tas ir nozīmīgi tādēļ, ka viņš vispār reti ko ēd. un no zupām vien trīs. bet tagad vēl tātad ēda arī ceturto.
vēl jau varētu arī ierakstīt, ka, izrādās, man ļoti patīk sēņot, gēni tātad tomēr.. ;)
un vēl to, ka vinho verde ir tik labs. un ka mums ar agnesi jau rīgas šampanieša bruts palicis par saldu..
;)
bet, lai nu paliek.
ko ta es te .
labāk vēlāk kādu receptīti iepostēšu.. :D :D :D
un vajadzētu arī uzrakstīt, ka es biju salasījusi 11 mīlīgas mazas beciņas un tās visas es aizsūtīju vecamtēvam, viņam jau tagad pašam mežs pa tālu.. (rekā, dots devējam atdodās, jo pretī akal saņēmu ķirbi un kabaci, un mini patisonus, un olas).
un vajadzētu arī varbūt uzrakstīt, ka svinību maltīte izdevās gana laba, tikai nebija vis jēra kotletītes sezama sēklās, bet bija jēra kotletītes ar smalcinātu kinzu un drupinātām saulespuķu sēklām, jo visi sezama krājumi man taču bija kožu iznīcināti.
vēl jau noteikti vajadzētu uzrakstīt, ka manu lēcu-kabaču zupu kokosriekstu pienā un karijā ēda rinalds - tas ir nozīmīgi tādēļ, ka viņš vispār reti ko ēd. un no zupām vien trīs. bet tagad vēl tātad ēda arī ceturto.
vēl jau varētu arī ierakstīt, ka, izrādās, man ļoti patīk sēņot, gēni tātad tomēr.. ;)
un vēl to, ka vinho verde ir tik labs. un ka mums ar agnesi jau rīgas šampanieša bruts palicis par saldu..
;)
bet, lai nu paliek.
ko ta es te .
labāk vēlāk kādu receptīti iepostēšu.. :D :D :D
sestdiena, 2010. gada 28. augusts
man šodien lieli plāni
nāk ciemiņi un taisīšu visādus ēdienus.
paredzēta ir lēcu-kabaču zupa ar kokosu un kariju. un plānajām pašceptajām siermaizēm. tad veselīgais rosols ar ķirbju sēklu eļļu, tad jēra kotletītes sezama sēklās, pasniegtas ar salsa verde (speciāli pat pēc kalamansi braucu). vajadzētu būt arī kaltētu tomātu-saulespuķu sēklu pastētei. kas vēl? aa, banānu saldējums, paštaisīts, pēc kautkādas vegānu receptes.
kartupeļi jau vārās, bet vispirms tak māja vēl jāpārvērš no totāla bomžatņika vismaz tādā kā mākslinieciskā haosā. ;)
bet tagad atstājiet mani uz brīdi mierā, es ielēju sev glāzi vinho verde un atgūšos pēc tirgus un veikalu apskraidīšanas.
un tad viss taps!
welcome to party!
;)
p.s. viesi, piedodiet, bet augstākstāvošu personu ieteiktās baravikas šodien jums negatavošu. kā arī salsā verdē improvizēšanas ietvaros izmantošu citronbaziliku, tādējādi nepievienojot piparmētru.
ai, ja kas, maletti man ir! :D ;D ;D
paredzēta ir lēcu-kabaču zupa ar kokosu un kariju. un plānajām pašceptajām siermaizēm. tad veselīgais rosols ar ķirbju sēklu eļļu, tad jēra kotletītes sezama sēklās, pasniegtas ar salsa verde (speciāli pat pēc kalamansi braucu). vajadzētu būt arī kaltētu tomātu-saulespuķu sēklu pastētei. kas vēl? aa, banānu saldējums, paštaisīts, pēc kautkādas vegānu receptes.
kartupeļi jau vārās, bet vispirms tak māja vēl jāpārvērš no totāla bomžatņika vismaz tādā kā mākslinieciskā haosā. ;)
bet tagad atstājiet mani uz brīdi mierā, es ielēju sev glāzi vinho verde un atgūšos pēc tirgus un veikalu apskraidīšanas.
un tad viss taps!
welcome to party!
;)
p.s. viesi, piedodiet, bet augstākstāvošu personu ieteiktās baravikas šodien jums negatavošu. kā arī salsā verdē improvizēšanas ietvaros izmantošu citronbaziliku, tādējādi nepievienojot piparmētru.
ai, ja kas, maletti man ir! :D ;D ;D
ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts
bez vārdiem
ak, tu žēlīgā debess.
ar mani reti gadās, ka vārdi jāmeklē kabatās, vārdnīcās vai vēl kaut kur, bet tiko man izdevās pagatavot ko tādu, kā raksturošanai vārdus nevaru atrast. nekur.
dārzeņu-gaileņu biezenis ar timiāna putekļiem un mandeļu eļļu.
džīzis kraist, cik garšīgi!!
vispirms apcepu gailenes, un tad pieliku vienu sarīvētu burkānu un turpināju apcept, drīzāk pat tā kā uz pannas sutināt.
pipari, maķenīt sāls.
glāzē samaisīju pienu ar mazu drusciņu kartupeļu cietes, ietumēšanai, lēju klāt uz pannas, pārkaisīju ar saujās saberztiem sakaltuša timiāna zariņiem.
tikmēr katliņā blakus vārījās daži kartupeļi, vairāki burkāni un viens kabacis. viss nomizots, sagriezts. lai ātrāk mīksts.
ūdens mazliet. tā, lai nepiedeg.
tad izvārītos dārzeņus sablenderēju, izveidojās glīti oranža putriņa. pieliku klāt vairākas karotes sēņu sagataves no pannas. atkal sablenderēju. pielēju 15 ml maigās mīļās mandeļu eļļas. vēl drusku sāls.
sablenderēju.
liku bļodiņā, pa vidu karoti nesablenderēto sacepto gaileņu ar burkāniem.
klāt - viens pats palikušais mazsālītias g.
ak, tu žēlīgā debess!! zobu dodu!
bet tad es vēl pārkaisīju tam visam pāri dažas skaidas rīvēta parmezāna..
nu, bļīīīīīīīīīīīīn, kas par ēdienu!!
;)
ar mani reti gadās, ka vārdi jāmeklē kabatās, vārdnīcās vai vēl kaut kur, bet tiko man izdevās pagatavot ko tādu, kā raksturošanai vārdus nevaru atrast. nekur.
dārzeņu-gaileņu biezenis ar timiāna putekļiem un mandeļu eļļu.
džīzis kraist, cik garšīgi!!
vispirms apcepu gailenes, un tad pieliku vienu sarīvētu burkānu un turpināju apcept, drīzāk pat tā kā uz pannas sutināt.
pipari, maķenīt sāls.
glāzē samaisīju pienu ar mazu drusciņu kartupeļu cietes, ietumēšanai, lēju klāt uz pannas, pārkaisīju ar saujās saberztiem sakaltuša timiāna zariņiem.
tikmēr katliņā blakus vārījās daži kartupeļi, vairāki burkāni un viens kabacis. viss nomizots, sagriezts. lai ātrāk mīksts.
ūdens mazliet. tā, lai nepiedeg.
tad izvārītos dārzeņus sablenderēju, izveidojās glīti oranža putriņa. pieliku klāt vairākas karotes sēņu sagataves no pannas. atkal sablenderēju. pielēju 15 ml maigās mīļās mandeļu eļļas. vēl drusku sāls.
sablenderēju.
liku bļodiņā, pa vidu karoti nesablenderēto sacepto gaileņu ar burkāniem.
klāt - viens pats palikušais mazsālītias g.
ak, tu žēlīgā debess!! zobu dodu!
bet tad es vēl pārkaisīju tam visam pāri dažas skaidas rīvēta parmezāna..
nu, bļīīīīīīīīīīīīn, kas par ēdienu!!
;)
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
kas man padomā?
man padomā biešu zupa pa mairas modei.
jādara kaut kā apmēram tā, laikam: jānomizo biete un jāsagriež, un jāliek vārīties ūdenī, un jāpieliek vārīties klātan kārtupelis, škiet, arī burkānu varēja/ vajadzēja..
un kad viss miksts, to sablenderē, un liek klāt visādas garšvielas, un drusku upeņu etiķi, un kaukādu krējumu.
bet vispār man vēl šitas viss jāprecizē.
rīt tomēr taisīšu kaut ko no kabačiem, gailenēm un arī kūpināto karpu klāt piekodīšu.
taču, kālab tie, kas gatavo riekstus šokolādē, atļaujās pa starpu iemānīt brūnajā glazūrā arī kādu vecu, rūgtu un pretīgu riekstu?..
a?..
;)
jādara kaut kā apmēram tā, laikam: jānomizo biete un jāsagriež, un jāliek vārīties ūdenī, un jāpieliek vārīties klātan kārtupelis, škiet, arī burkānu varēja/ vajadzēja..
un kad viss miksts, to sablenderē, un liek klāt visādas garšvielas, un drusku upeņu etiķi, un kaukādu krējumu.
bet vispār man vēl šitas viss jāprecizē.
rīt tomēr taisīšu kaut ko no kabačiem, gailenēm un arī kūpināto karpu klāt piekodīšu.
taču, kālab tie, kas gatavo riekstus šokolādē, atļaujās pa starpu iemānīt brūnajā glazūrā arī kādu vecu, rūgtu un pretīgu riekstu?..
a?..
;)
iedod cilvēkam makšķeri..
nē! nekā nebija, man iedeva jau zivi. pie tam milzīgu, gatavu - svaigi kūpinātu karpu.
garda šausmīgi, liela briesmīgi.
vēl komplektā - mazsālītie gurķi. kartupeļu maisiņš, bietes un burkāni.
daži baigi pārauguši svaigie gurķi.
kā arī sainītis (nevis spainītis) ar gailenēm.
to man vecāki atveda no laukiem.
vārdadienas dāvanā saņemšu 3 litrus meda, nē, medus.
;)
nevajag man nekādu makšķeri, visu laiku es visu tāpat dabonu..
;)))
garda šausmīgi, liela briesmīgi.
vēl komplektā - mazsālītie gurķi. kartupeļu maisiņš, bietes un burkāni.
daži baigi pārauguši svaigie gurķi.
kā arī sainītis (nevis spainītis) ar gailenēm.
to man vecāki atveda no laukiem.
vārdadienas dāvanā saņemšu 3 litrus meda, nē, medus.
;)
nevajag man nekādu makšķeri, visu laiku es visu tāpat dabonu..
;)))
otrdiena, 2010. gada 24. augusts
tas ir ļoti draudzīgs mājiens, ja tu saki - uzcienājies
vēl pirms otrās un trešās nometnes, vēl pirms mairas aizbraukšanas, vēl pirms visa kā cita bija ekspedīcija ar bērniem.
izdevniecība "liels un mazs" zinātkārus un lasītkārus, un pasaulei atvērtus bērnus, kā arī viņu vecākus, veda dabā. ar grāmatu dabā.
bija gan putnu gredzenošana, gan priežu mērīšana, gan smilgu pētīšana, gan rakstnieku priekšlasījumu klausīšanās, gan, protams, pikniks kāpās (mm, alīses garšīgie makaronu salāti un saulespuķu sēklu-kaltētu tomātu pastēte!!).
bet beigās mēs visi dziedājām vinnija pūka dziesmiņu, un tajā bija vārdi, kas man ļoti iekrita prātā - ja tu saki - uzcienājies, tas ir ļoti draudzīgs mājiens.
tātad, ja mēs dalāmies ar savu medus podu, laša tartaru, apelsīnu skvēriņā un puskusušu šokolādes gabaliņu, tad mēs esam draugi, vai ne?
;)
izdevniecība "liels un mazs" zinātkārus un lasītkārus, un pasaulei atvērtus bērnus, kā arī viņu vecākus, veda dabā. ar grāmatu dabā.
bija gan putnu gredzenošana, gan priežu mērīšana, gan smilgu pētīšana, gan rakstnieku priekšlasījumu klausīšanās, gan, protams, pikniks kāpās (mm, alīses garšīgie makaronu salāti un saulespuķu sēklu-kaltētu tomātu pastēte!!).
bet beigās mēs visi dziedājām vinnija pūka dziesmiņu, un tajā bija vārdi, kas man ļoti iekrita prātā - ja tu saki - uzcienājies, tas ir ļoti draudzīgs mājiens.
tātad, ja mēs dalāmies ar savu medus podu, laša tartaru, apelsīnu skvēriņā un puskusušu šokolādes gabaliņu, tad mēs esam draugi, vai ne?
;)
JĀ!
tas notika sestdien. kad manas garsu kārpiņas jautāja: "vai tu vineta, esi ar mieru ņemt uz sava šķīvja šos burvīgos laša gabaliņus? vai tu solies baudpilnā priekā notiesāt visas 5 šķīvi ieliktās tīģergarneles? vai tu lolosi un slavēsi maigo, balto uz mēles kūstošo zivs filejiņu? vai domāsi līdz kapa malai par kartupeļu salātiem, kuri apņemās tevi pabarot šodien un neļaut noreibt no šampanieša plūdiem? vai tu priekos un bēdās piekodīsi klāt plāno un kraukšīgo maizes gabaliņu? vai tu, vineta, solies apēst visu marcipānā ietīto mīksti sulīgo tortes gabalu?"
un es kvēli un kaislīgi atbildēju ar "jā"..
tāpāt kā pie altāra to pirms brīža dieva, mācītāja un liecinieku priekšā bija darījušī žanete un kristaps.
kāzu mielast bija ļoti jauks.
tā dēļ vien ir vērts precēties.
patiesi, es jums saku..
;)
un es kvēli un kaislīgi atbildēju ar "jā"..
tāpāt kā pie altāra to pirms brīža dieva, mācītāja un liecinieku priekšā bija darījušī žanete un kristaps.
kāzu mielast bija ļoti jauks.
tā dēļ vien ir vērts precēties.
patiesi, es jums saku..
;)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
